Pret jūru

Es neesmu okeāns vai augstāko kalnu smaile!
Es neesmu viss, ko vēlies un ideāls!
Esmu tikai es - siltas rokas un apskāviens,
Kad Tev tik bezgala sūrs un auksts vējš sejā pūš!

Nav vārdu daudz, kas pastāstītu Tev,
Cik sirds mana patiesa un karsta,
Sadegot simts tūkstošs dvēseļu lauskās,
Plaukstās vien sirdssiltumam mirdzot...

Aiziet par tālu un daudz, vienmēr iespējams...
Bet solīti vienu tuvāk un ieklausīties otrā...
Tik bieži par grūtu mums,
Kā Pret jūru

Es neesmu okeāns vai augstāko kalnu smaile!
Es neesmu viss, ko vēlies un ideāls!
Esmu tikai es - siltas rokas un apskāviens,
Kad Tev tik bezgala sūrs un auksts vējš sejā pūš!

Nav vārdu daudz, kas pastāstītu Tev,
Cik sirds mana patiesa un karsta,
Sadegot simts tūkstošs dvēseļu lauskās,
Plaukstās vien sirdssiltumam mirdzot...

Aiziet par tālu un daudz, vienmēr iespējams...
Bet solīti vienu tuvāk un ieklausīties otrā...
Tik bieži par grūtu mums,
Kā ugunskurā vienai pagalei degot.

Viens līks priedes zars sevī spēku tur,
Kāpās pret jūru un es jūtu -
Tu spēj bezdibenim pāri kāpt,
Saplūstot ar to, ko domā un jūti...