Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

3:15

cik mazisks un nesvariigs shoriit shkjiet viss
smaga vadmala bliivos slaanjos klaaj debesis
taads savaads shis riits, laiks kaut kaa achgaarni rit,
tev jaatiek laukaa, vajag liidz krustceleem tikt..


manu roku tu atgruud, glaastu nenjemsi liidz
silaa meems klusums - taads, savaads shis riits
tur shosejas meele, tur liikums - aiz taa,
ar eenaam sapluudiis man tik paziistams staavs


meems klusums - laiks kaut kaa achgaarni rit
laikraadis trijus un piecpacmit sit
savaads kliedziens lauzh klusumu, pleesh debesis
liikums. eenas.. . .. neatskatiisies.. . ___________________

viss.

20/1/25
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2025-02-24 15:58 
Zinot šī darbiņa vadmotīvu, man lēni, lēni notek asara un paliek uz zoda, tai
slāpst, bet otra neseko –tā nāk pa citu ceļu, paralēli...
Paralēl pirmajai, bet
varbūt paralēli šai pasaulei...
Darbs izjusts, ļoti aizkustinošs...
 Baltais_alnis  2025-02-24 17:08 
Nezinu kas noticis 3:15, bet dzejolis neatstāj vienaldzīgu.
 NEKASNEKO  2025-02-25 00:43 
Patīk.
 Runcs  2025-02-25 01:08 
sasprūda krusceles, pazīstams
ieklibo aste
tēmā nerakšos, pietiks, ja nerakstīšu
neko riebīgu

 Klusais  2025-02-28 13:53 
Kaut kas jums tur nesapasē...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?