.....pirmsnāves atziņa......

Kāpēc es stāvu šeit?
Virs manis miljoniem metru
Zem manis 20

Laikam jau liktenis lēmis
Dzīvi sagandējis
Tas it kā neviļus sauc
Varēji mainīt ko daudz

Bet laikam jau dzīve tāda
Bezrūpīga, vienāldzīga
Ļaujot izbaudiit
Peedeejo lidojumu

Skatoties debesu plašumos
Pāri slīd nāves ēna
Un tad jau es sagatavojos
Šī ir izšķirošā diena

Tik daudz esmu raudājusi
Par velti asaras lējusi
Nekas jau no tā visa
Labāks nepalika

Un tad es lūdzu dievu
Sūti man glābeju
Pati es vairāk nespēju
Dzīve ir par grūtu

Bet tad pār manu plecu
Slīd balta viegla roka
No tās spīd saules stari
Un teic pagaidi

UN KAS NOTIKS TĀLĀK
TAS IR JŪSU KATRA PAŠA ZIŅĀ
BET NEVAJAG VAINOT DZĪVI
PAR TO JAU ASARAS NELĒJI