Vakars
Un atkal vakars,
Rimusi ikdienas steiga,
Mazs nogurums, krēslā tas spiež.
Tāds klusums un miers, vēja pieskāriens maigs.
Piever acis un jūti, Tu neesi viens.
Ir lapu klusie čuksti,
Mēness viltīgais smaids un domas....
Domas, kas priecāties liek,
Domas, kas sāpīgi spiež.
Bet pāri tam visam Tu pats,
Pats, patiess, īsts un tīrs.
| Viedokļi par dzejoli |
| straume22 |
2024-10-07 10:28 |
| Labs darbiņš, dzeja. |
| jukas |
2024-10-12 00:43 |
| Es arī,kādreiz, biju labās domās par sevi,bet ne tik traki mans enģel... |
| Martaaa |
2024-10-23 13:47 |
| Skaisti |
| baalzams |
2024-10-31 14:20 |
Tikko no dušas, iespiedies krēslā, ar galvu, pilnu domām- jopcik, beidzot mājās.. kas
labs skatāms TV?:D |
| Runcs |
2024-11-08 22:21 |
vakarā
noguris krēslā spiežu
apziņa mulsina
liekas, neesmu viens
sūrst māllēpju
lapas
viltīgs smaids un atziņa
nu, patiesi, ne visai tīrs..
|
| jukas |
2024-11-19 15:47 |
| Cik nu es saprotu,``Dzīvai dzejai`` vakars...Lielisks noslēguma dzejolis. |
| lapsu_aacis |
2024-11-20 02:00 |
nu, kaapeec vakars?
pat tiikla maarketinga pasaakumos, kur sasola debesmannu, kad
visi puskoka leeceeji notinushies, paliek tikai tie, kuri reaali tic piedaavaajuma
speekam! :D
kas te lai buutu savaadaaks?!
|
| lapsu_aacis |
2024-11-20 02:02 |
nu a ja meerkjis bijis kaarteejoreiz chupoties, ljerksteet vai IRLaa palietot
alkohoolu, baidos, ka dzeja, kaa taada, te vispaar njeprichom.
apredzeljiities bi
dereetu savaas veelmees, ibo tos, kuri uz divaam unj vairaakaam tuburetkaam
meegjinaas noseedeet, vienmeer kaaC izpulkjes pa shkjierbu starp tuburetkaam.
neapstriidams fakC. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!