Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iesim

No kurienes līdz kurienei Tu iesi?
Es nezinu.
Skan Tavi smiekli -
Pilna telpa dzidru zvanu šķindas!
Es smaidot, rakstu šīs īsās rindas,
Un klusi dvēselīte mana dzied!

Ik vārds ir pilns ar mieru
Kā kalnu kores sniegu segām klātās.
Es pieceļos, lai savu ceļu ietu
Tev pretīm pāri dzīves krācēm!

No kurienes līdz kurienei mēs iesim?
Nav sākuma vai gala redzams laukiem pāri!
Kà stāstā jaunā ar lappusi ik dienu sāksim
Tik tālā tuvumā un tuvumà tik tālā - sirdspukstu ritmā nedalāmā...
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2024-06-01 08:40 
Skaisti. Man patīk.
 Elijana  2024-06-01 10:32 
Ak, šīs dzīves krāces! Lai spēks tām ilgi pāri iet!
 Runcs  2024-06-02 10:03 
nu, re
arī Tavā smilšukastē iespīdēja :)
 straume22  2024-06-16 12:15 
Skaisti. Man patīk.
 straume22  2024-06-16 12:16 
`Ak, šīs dzīves krāces! Lai spēks tām ilgi pāri iet! `
(piekrīt)
 jukas  2024-06-26 11:36 
Kādēļ jāmokās ,dodoties pāri kracēm,var taču pa straumi,kaut visas 22 reizes :)
 adias  2024-06-28 13:37 
Nelaivotājs laivotāju nesapratīs. :D Un visas krāces pa straumi nav iespējams
apbraukt.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?