Par neveiksmi

Par neveiksmi
Ne jau visiem dzīvē veicas,
Dažs krīt bedrē,klūp vai dzer,
Cits pie vecām brūtēm steidzas,
Bet tās pretī kož un sper.
Dzīvi vada laika vilnis ,
Ja tas garām, ko no vairs
Pieminekļa vietā cilnis,
Saskābst rosols gatavais.
Neveiksmes, kas paša kaltas
Kārtīgs vecis projām spers,
Drīz nāks dienas gaišas ,baltas
Šnabja vietā sulas dzers.
Tā viņš sapņojot bez mitas
Nonāks kādreiz debesīs
Kārtība tur tiešām cita
Beidzot laime uzsmaidīs !
Pēteris nes nektārtrauku,
Arfas skan un rozes zied ,
Izbridis no mākoņlauka
Grib viņš šamam kausā liet.
Pēkšņi trauks ar laimes dziru
Slīd no rokām,ka tav māt,
Neveiksme kā sievasmāte ,
Arī debesīs stāv klāt.