Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Aiziešana
Es aiziešu, es atvadīšos
Beidzot no savas salauztās sirds! Vārdu klusumā ietinoties Kā zvaigžņu lietū mirdzošs tuksnesis. Un dziļi tukšumā savā ieskatoties, Ko sirdī zudusī mīlestība iešuj, Es gribu vēlreiz ieraudzīt horizontu - To, ko saulrietu stari tur! To nevar sajust! To nevar saprast! Jo mirāža tā it visiem jebkur - Gan Sahāras smiltīs un Atlasu kalnos, Kad neesi jutis un nekad bijis tur! Blāva tējas roze oāzes malā - Uzziedēja saullēkta ēnās... Es beidzot nosirmoju spēji, Ejot likteņa pēdās...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|