|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | Laiks paies.
 
es atkal gribētu sagaidīt pavasari, māt tam ar kreimenīšu reibinošo smaržu, lai nesāp vairs uzplēstās rētas un sadzīst brūces... mazliet jau par vēlu skriet vējiem līdzi, un, pat stāvēt ir grūti, jo nav vairs tā pleca, tā balsta tā arī nav bijis... es atkal gribētu sagaidīt pavasari, un vasaru, rudeni un jaunu ziemu tā spēka ir pamaz un kājas vairs netur jo nav vairs tā pleca, tā balsta tā arī nav bijis... man draugos būs ceļa spieķis es atceros – to ņēmu reiz sēnēs zem koka, lai pabakstītu, paceltu sūnas un nodauzītu kādu vecu piepi... Laiks paies. 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||