Vīzija ziemā

autors: Njutons [dzejoļi]

Es zinu
Sniegs kupenās krāsies
Un žagaru kaudzē
Zvirbuļi dusmīgi rāsies.
Es zinu
Ilgs mūžību garu šī ziema,
Ar saliem, ar tumsu,
Bez smaidiem un saulstara viena.
Es zinu
Ka nāves palagos baltos
Tiks apsegti lauki
Un meži un koki staltie.
Es zinu
No skumjām kaucu un raudu
Pat sprakstošā plīts
Nespēs sniegt man vasaras baudu.
Es zinu
Tas aukstums nebeigsies
Es dzisīšu lēnām,
Uz kapa suns gaudos un ries!

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
betbetmens	2022-11-22 22:41
kaut kāds kolektīvā fatālisma uzliesmojums šeit beidzamajā laikā
gobis	2022-11-23 13:29
tā vien gribas šobrīd aizmigt un pamosties uz bērzu sulu laiku ...
Njutons	2022-11-25 09:28
... ziema man vienmēr ir bijusi pretīga.. neatkarīgi no tā kā to apdzied dzejnieki. Morgs un ledus nav manā gaumē...
Runcs	2022-11-25 23:24
jprst :D pat ēdams, pēdējā rinda tik rīklē šķērsām iemetās :D
malva	2023-11-09 18:00
Nu - morgs gaumē var nebūt, bet ziema ar ledu `pretīgi`? Kā spļāviens ziemeļniekiem vaigā. yt rāda - brieži, jurta, mūžīgs ledus nun sniegs, bet mīlējas, dzimst, bērni ripo pa kupenām, smaida, ēd ar sudraba karotēm.
Aleksandra	2024-11-06 21:28
Ļoti patiesi par ziemas būtibu, taču suni gan stipri žēl.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!