Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Eerkshkjogu kruums

Eerkshkjis man duras kaajaas
un ir tik smagi ap sirdi -
atkal jau shovakar maajaas
naaku; vai Tu mani dzirdi?

Atkal es paarrodos beshaa,
saduuries eerkshkjogu kruumaa;
jo lielaaks mans izmusums pleshaas,
veroties debesu jumaa.

Tu saki man: `Miiljais, buus labi!
Pasmaidi - prieciigaak kljuus!
Galvenais - kopaa mees abi,
un shkjirt nekas nevar muus.`

Es pasmaidu: `Miiljaa, paldies Tev!
Tu speeku un ceriibas dod.
Bet pashai vai Tev paliek taas sev?
Vai speeku Tu seviim ar rod?`

Vai saduuries eerkshkjogu kruumaa
vai dziives dzelonjos es,
bet esmu nu labaakaa omaa,
jo divataa dziivojam mees!
Viedokļi par dzejoli
 Grace  2004-08-30 13:58 
Dziedoņi ērkšķu krūmā...
 deadrose  2004-08-30 20:08 
Miilestiiba dod speeku...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?