Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Oktobriskais dzejolis


Šķiet, oktobris jau mazliet apreibis,
kad rītos slidinās pa pagalmiem.
Tas peļķēs ledu sīkās lauskās triec,
pats sirms, bet prāts kā puišelim aizvien.

Ar miglu piedūmojis alejas,
vēl dzērvēm steidzas pamāt ardievas,
ar lietus pilēm džezu uzspēlē
un ritmiski pie slēģiem pieklauvē.

Tad, sagaidījis palsu mijkrēsli,
no zaru ēnām veido grafiti,
un savāc zvaigznes mākoņmaciņā,
Lai slepus sērotu par vasaru...

Bet tomēr neaizmirst mums dāvināt
tās kristālaukstās, dzidrās rītausmas
ar lapkriti un krāšņām vitrāžām,
ko dzejas rindās varam apdziedāt.


Viedokļi par dzejoli
 Meriseta  2021-10-26 21:36 
Būs gan jau vēl tās rītausmas kristālaukstās riktīgi.🙂
 Runcs  2021-10-29 07:12 
jancīgi rīmīgi Tev..
sasodīti jauneklīgs
 klusaisMiileetaajs  2021-11-02 12:09 
Ir! Ir barisam savs stils.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?