Zvaigzne miglā

Nakts migla pārklāja debesis,
Par nespodru bluķi pārvētās mēnesis.
Tam apkārt daudz zvaigžņu trīcēja,
Līdz beidzot viena -uz zemes nokrita.
Iesim meklēt to,
Zvaigzni šo kritušo!
Zem kājām tumsa un dubļi šķīst:
Tā gadās, kad dažreiz pa dienu līst.
Vai tiešām zvaigzne nevar no tumsas bļaut?
Mēs negribām viņai izkūpēt ļaut.
Kas zina, vai nebūs tā noreibusi?
Mēs korķējām šampi uz kritiena pusi.
Ja tiešām tā klusēs un neatsauksies,
Tad nāksies mums pašiem.. piedzerties!