Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pat ja tik diviem

Nakts – tas ir noslēpumains sapnis,
kad logā skatās Mēness – savedējs,
un klusā falsetā
skan pāri klusums,
lai kārdinājums mostos dvēselē.

Un vēja pūsma – samtaina kā roze,
tā vēlas tavus plecus noglāstīt,
bet gaist,
jo sabijusies zemes prozas,
kad kaislīgs vaids to steidzas nomainīt.

Šis saldais nogurums un zvaigžņu jūsma,
šī brīnumaino acu dūmaka...
un pasaulē
ir kļuvis vairāk laimes,
pat ja tik diviem mums tā dāvāta.




Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2021-08-29 22:16 
bariss laikam speciJaali shito pantmeeru.. :(
 straume22  2021-08-30 17:23 
(izlasīja, bija vērts)
Skaisti, pacilāti, neatkārtojami.
(sajūsmā)
 klusaisMiileetaajs  2021-08-31 16:02 
Baigi sesksīgs gabals, ka man pat iekņudējās...
 Maarka_Tvans  2021-09-02 21:23 
lasot tulzna uzdāzta..
 Susurlacic  2021-09-08 22:53 
barisam sanāk :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?