Par dzīvi...

autors: ciepa1970 [dzejoļi]

Kad tumšas domas sirdī zogas,
Un satraukumā pukst tev sirds.
Tad palasi šīs manas rindas,
Kas rakstītas no visas sirds.

Nav dzīve salda tā kā medus,
Ko kāri karotēm var smelt.
Ik katram cilvēkam uz zemes,
Savs rūgtais piliens klāt ir likts.

Lai arī cik tev grūti būtu,
Izmisumā nedrīkst krist.
Saņemt vajag visus spēkus,
Grūtībām var pāri tikt.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2021-08-23 05:21
rekomendeeju piestraadaat pie zilbeeshanas. kaa beebji benchukaa. ibo aCkanjas var nebuut, bet ja nau veel arii ritma.. a pel siinC pa ce lju skrien pre tii vi njam glie mis lien a pel sii nam pa sliid kaa ja krii tot bo jaa gliem ja maa ju!
klusaisMiileetaajs	2021-08-24 10:39
Dzejolis nopietni iespārda.
Cerinju_Peeteris	2021-08-24 13:11
[veero KLM atspaardiitaas nieres un aknas]
klusaisMiileetaajs	2021-08-25 16:57
CP baigais spečuks. :)
bariss	2021-08-26 11:58
Izmisumā nav ko krist, Mācies tiai tālāk brist. Lasot tavas rindas šīs - Nejūtos vairs izmisis.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!