Augstpapēžu lietus deja

Dāmas vairās no lietusgāzes,
Kas nav laimes oāzes.
Kad lapas pil - milzīgā kārtā,
Un sadeg saldas domas baigā sārtā.

Bet spicā Mārīte gaida brīdi,
Kad aiz lietus mežs nav redzams ne sprīdi.
Lietus sandales jau gaida,
Lai lietus laikā - tā būs kā zaiga.

Kad negaiss uzņem spēku,
Tad Mārīte jau knosās uz nebēdu.
Gaidot īsto brīdi ar sparu,
Kad smagās piles pieteiks patieso karu.

Tad sandales uzsāks deju
Garās peļķēs, kas aizsniegs pat seju.
Sandales ar ūdeni draudzēsies,
Un trakā kaislē veldzesies.

Pēc tam vakarā nogurums ar joni,
Iedos visiem kā ar bomi.
Bet sandales pēc peldes dejā
Atkal gaidīs lietus brīdi- mežā.