Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es nesu rokās...


Kā mazu bērnu
rokās nesu
visu pasauli,
kas reizēm raud
kā mazulis
ar rūgtām asarām,
te atkal smejas,
redzot grabulīti,
ko šodien dāvināju tai,
un ir tik naiva -
tā kā ziediņš pavasarī
bet reizē brīnišķa,
kā mēnesnīcas nakts
un dus tik saldi,
tā kā ziema guļ zem sniegiem;
smaida -
tā kā saule mākoņos,
ko gribas apskaut man
un noskūpstīt
kā mīļu meiteni.


Viedokļi par dzejoli
 Runcs  2021-02-17 19:26 
:D nu gan, Tu nes :)))
 lapsu_aacis  2021-02-19 03:45 
baris!! vieni vieniigi paliigteikumus ievadoshi saiklji!
tu vari bez un labaak!


-apskaities-
 bariss  2021-02-19 13:32 
Kaadreiz padomaashu...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?