Es šķirstu
Es šķirstu
februāra lapas,
sniegiem klātas,
gluži kā ar vārdiem,
kā šajā pasaulē
mums salst,
bet putenis
nes sniega pārslas prom
tur klusumā,
kur tumsa valda,
noliekusies pāri
skumstošajām dvēselēm
kā spoks,
un it kā mīl,
un it kā
sen viss būtu zināms tai.
Viedokļi par dzejoli |
Runcs |
2021-02-14 17:59 |
tumsa nav nakts
nav nakts melna
nāks sniega vietā silti pelni
ir ir zināms viss
es šķirstu
vairs neatvēršu |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|