Kur paliek viss?

Kur paliek jūtas, kas reiz dzimst?
Kur paliek smaids, kas lūpās gaist?
Kur paliek prieks, kad esi viens?
Kur paliek vārdi, ko tev teic?

Kā salds par skābu pārtapt steidz,
Un skaisto sapni murgā jauc?
Par to pat debess klusē sen,
Un atbildi tur neatrast tev.

Ar gadiem maska lejā slīd,
Un sirdī rūgtums lēnām līst.
Tad tavas acis skaidri redz,
Kā princis tavs par krupi top.

Par vēlu skūpstīt vardi šo,
Jo mūžam princis paliks tāds.
Viss ļaunais sirdī snaudis kluss,
Nu tagad redzēt tev tas ļauts.