Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Latvijas moto


Pār zemi nakts kā melna sēta ar asiem galiem asins rētā.
Nu sākas dēmoniskās dzīres, ir cilvēks likts uz asās rīves
un stumdīts, malts un plosīts daļās.
Pat prāts un miesa, viss šeit maļās, un gods, pār kārti sirdsapziņa,
viss samalts taps bez dieva ziņas,

Pār zemi nakts, kā melna vāts, mūs vada ļaunā soda rāts.
Tik iznīcības dzirnas maļ, pār zemi grūst, mūs zemē kaļ.
Uz baltiem kauliem smiltis birst, ir laimīgs tas, kas pašlaik mirst,
Ar vaidu stingstošu var dvest, ka nespēj krustu tālāk nest.

Pār zemi nakts kā tumsas aura, kā tukšums, bezgalība caura,
kā gaistošs kliedziens miglā tīts, šai tumsai nesagaidāms rīts.
Pat mokās izkliegts sāpju lāsts var šķist kā rāma vēja glāsts.
Pret vienaldzības sienu cietu pat tas šeit neatradīs sev vietu.
Viedokļi par dzejoli
 Cerinju_Peeteris  2021-01-01 20:00 
Tīri jautrs gabals .. ja vizualizē :D ceŗu, ka nau nopietni domāts — vairāk parōdijas
elementu .. tāds skaitāmpants, pavadot meiteni cauri Lielajiem Kapiem.
 Runcs  2021-01-01 22:48 
pēdējā rinda visu izjāja.. paklupiens
 Cerinju_Peeteris  2021-01-01 22:55 
Runc, es salauzu kaaju pret “bezgalība caura” .. zilumus dabuuju uz rīves, Dieva ar
mazo burtu [kontekstuali sje lielais]; acis saaka skatiities viena uz otru peec ļaunā
soda rāts.. etc. etc.
 Runcs  2021-01-01 22:59 
es sapņojot par izmantošanu tikai par ritmu spēju domāt :D
 lapsu_aacis  2021-01-01 23:02 
runc :DDDDDDD
 klusaisMiileetaajs  2021-01-03 13:00 
Ozons sirdī ir sadists...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?