Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...arīdzan

Es sirdi savu

Sapnī tveru,

To noskūpstu,

Un metu prom,

Man nevajag.

Jo nevajag nevienu rītu,

Bez rītausmas, kas biji man.

Nē, Tevi tajā nevainoju,

Ka rītu modīšos bez sirds.

Man vienkārši tās nevajag,

Kā pašam sevi arīdzan.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2020-12-24 14:03 
Tā jau nu uzreiz Tavam sofismam noticēšu! :D
Priecīgus Ziemassvētkus!
 Runcs  2020-12-26 09:04 
un tā būs ar visiem, kas buchosies pa miegam.
Nomodā To darīt būs
 klusaisMiileetaajs  2020-12-26 15:43 
Jā, tā tas ir!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?