Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Skrējiens bezgalībā
Velc kurpes kājās, uzvelc zābakus,
Lai zeķes slapjās žāvējas uz auklas! Bez mēteļa un garām biksēm, Tev jāskrien būs caur rudzu laukam. Turpat, kur skrēja Lilioms, Bet varbūt Džonijs Miežagrauds.. Ak kungs, kā vēji salmus slauka Un grasās kreklus nost mums raut. Vien naktī šajā nāksies skriet, Tam dažas stundas paredzētas: Lai apjaustu, ka laika upei neizbēgsim, Pat mēness sejā tā ir izgrauzusi rētas. Tev jāskrien pretī jaunām cerībām, Ko straume mūžam dzen sev priekšā. Tas sen bij rakstīts Vecā Derībā: Ka ātri skrienot, varbūt bedrēs leksim, Vai arī pacelsimies nebijušā augstumā. Tik viena nakts un arī stunda viena, Draugs pasteidzies, jo nedrīkst gaidīt dienu
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|