Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sunīša sirds

Viņa mīlošā sirsniņa apstājās
Manu silto roku glāstos...
Viņa ķepiņas skūpstīju -
Pirms ietinu palagos baltos...

Visuzticamākais mans draugs
Un sirsnības acuraugs
Aizgāja...
Atstājot mani, mirkstot asaru strautos...

Beznosacījuma mīlestība, uzticība -
Līdz nāve mūs šķirs...
Tāda ir mīloša suņa sirds!
Bet cilvēku - bieži nodevīgas un vājas...
Viedokļi par dzejoli
 allldis  2020-11-24 01:21 
Labs un reali precízi!Merci!
 Maarka_Tvans  2020-11-28 21:22 
Divas izcilas īpašības - mīlēja un nerunāja...
 Ozons  2020-12-21 19:23 
Ir labi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?