Es izdzēru tavu indi

Es izdzēru Tavu indi,
Jo Tu teici, ka tas ir vīns
Skatījos Tavās zilajās acīs
Un sejā, kurā iezagās smīns
Dziļu elpu es tvēru
Bet plaušās negāja gaiss
Tad iekliegties centos
Bet aizcirtās balss
Un bezspēkā nokritu
Vairs nekustējos…
Tavās acīs jautājot vēros
Tavs skatiens novērsās
Kā baidoties, ka sāpes manas
Tevi sasāpinās…
Es izdzēru Tavu indi,
Jo Tu teici, ka tas ir vīns
Nu redzi – es tagad mirstu
Un jūtu, tas notiks drīz
Pat skaņa man apkārt
Pieklust sāk..
Un pateikt Tev, ka piedodu
Vairs nepietiek laika
Ne sāpes mani galina,
Bet ciešanas Tavas,
Kas istabā virmo...
Man vairs nav spēka
Tu pieliecies klāt
Un noskūpsti mani,
Čukstot: ‘piedod..’
Un labi zini, ka es Tev piedodu
Jo pāri visam – Tu mani mīli…