Pie sv. Pētera paradīzē

Gulēju pļavā, starp divām kājām,
Ar mēlīti skardams debesu vārtus.
Zāle tik zaļa, vārti bij vaļā,
Devos tur iekšā.. padraiskoties.

Lēkāju ilgi, debesu pļavās,
Mākoņiem diviem- spēlējoties
Atskrēja pērkons, zibeņi skrēja,
Lietutiņš karsts starp gurniem lējās.

piedz.
Atkal , atkal ir mākoņi pušu,
Visur zibeņi lokās un sper.
Atnāk kāds ceļinieks, trīcošām kājām
Vārtus līdz galam plaši tas ver.