Tavai pasaulei.

Savus smaidus un smieklus,
Kā pureņu zeltainos ziedus,
Ar sārtu lenti pušķī siešu
Un sapnī pie tevis iešu.
Savas sirds dziļākās,kvēlākās ilgas
Kā zemenes vēršu uz smilgas,
Caur rīta miglu atnākot klusi
Uz palodzes būšu tev nolikusi.
Bet rudens pelēkā vakarā,
Kad skumjas pārvēršas asarās,
Tās visas es kopā krāšu,
Ar tām tavus logus nomazgāšu.
Tā vienaldzība no puses tavas,
Kā ziemas naktis tik garas,
Stindzinot sirdi manās krūtīs,
Kā leduspuķes ziedēs tev rūtīs.
-------------------------------
Ko es no tā visa gaidu?
Vairs neko...
Vienkārši krāsoju
(Tavu) pasauli skaistu...