Diena VS Nakts

Nakts ir aizbēgusi
Kurp? Nezin neviens
Nakts zaudēja nevainību
Cilpa ap skumjo mēnesi
Nakts izdarīja pašnāvību
Tā kas smaržo pēc zāles, vēja
Un neizbēgamas vientulības
Ir pazudusi starp lāzerspožuma saulstariem
Kas graiza manu veco, glumo miesu
Tā ir zaudējusi prāvu
Pret gaismu un trokšņiem
Es nepanesu šo griezīgo karsto dūmaku
Bet nakts un glābiņš ir prom...
Tāpēc es ielieku mugursomā to krēslu
Kas atlikusi...
Salasu mēnessgabaliņus
Un eju...un eju...
Ar cerību ka pati saule nodzisīs
Varbūt šorīt neuzleks...
Varbūt man ir vēl jēga gaidīt
Nakts atdzimšanu, sāpju reinkarnāciju
Manā pasaulītē, manā uzblīdušajā ķermenī un izbadušajā sirdī
Nakts ir mājas.