Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vienkārši atmiņās

Man negribas ilgi vairs gaidīt,
Pat ūdens sausumā gurst:
Gar acīm novīd kā filma,
Un tajā esi kaut kur:

No upes, kad nāci ar krūzi,
Vējš savādu saldumu dvesa.
Pa ceļam pogājot blūzi,
Tu ilgas un sapņus man nesi.


Viedokļi par dzejoli
 Cerinju_Peeteris  2020-07-14 11:12 
..
 Runcs  2020-07-14 11:26 
un šis kā fona mūzika .. https:--open.spotify-track-7cs7MLtAWvsdf3w5kBvfK2
 lapsu_aacis  2020-07-14 23:28 
piestraadaa shito tiiraak! baiglaPs!
 vivita60  2020-07-15 10:55 
Pilnīgi gribas turpinājumu....
 straume22  2020-07-15 11:21 
Sausumā naU ūdens. Putekļi vien.
 viola04  2020-08-30 19:43 
Skaiti.
Turpinājumā:Bet ilgas un sapņis man dzisa, jo nereāls šķita man tas, un
krūze no rokām Tev krita, jo ticības laimei bij maz.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?