skats no zemapziņas

Es nojaušu, ka Kalahari pārņems plūdi

Un Himalajos kritīs zvaigžņu lietus.

Mums Latvijā tad tālas zvaigznes mirgos rūtīs 

Un gudras domas sirmās galvās spietos.



Es nojaušu, ka tas vēl jāsagaida,

Ka tuksnešos plauks lilijas un rozes.

Te Latvijā mirdz naktīs vecais mēness,

Uz lieveņa kāds meklējās pēc tabakdozes.



Vēl reizes dažas, tik dažas reizes vien,

Kā toreiz, kad pēc trakās deju grīdas.

Mēs kopā sanācām ar satvīkušām sejām,

Un laimēs sajūtās it visiem acis spīdēj.



Vēl reizes dažas, tik dažas reizes vien

Jo laiks pa spirāli no visiem projām skrien.

Es saprotu, ka varu skumt vai  gudri smaidīt .