Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...nekas kaut kut..

mana dzīves līnija
aust tavā plaukstā
pa šo vertikāli
kaprači liek burtus/ burtliči cērt kapus
sasien mani mezglos
es gribu sadurties ar ērkšķu plakanajām mugurām/
es spēju sajust smilšu drebēšanu pilošo balsu mežos
pelēki rozā debesīs/ pelašķu tēja/ sildāmas vātis
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-05-28 19:44 
Uz beigām tā pārāk traki jau paliek, bet sākums bija man saprotams un labs.
 Wendetta  2004-05-29 11:21 
Tev ir taa "roziiniite",kas man patiik jaunajaa dzejaa.. labi.. ;)
 danekra  2004-07-18 18:42 
njap Tev tie dzejoliishi ar kautko aizrauj...patieshaam jauki
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?