Filozofu akmens

Kas dzīve bez miesas?
Tik melnraksts vien –
ieelpa – izelpa, nospļauties...
Te filozof-akmens kļūst vajadzīgs,
kas reizē būs brīnum-eliksīrs.

Bet mīlestība?
Tik vien tas grēks,
kā aizņemties jostu no Afrodītes...
Kāpēc gan dzīves rūgtumu nest,
ja vēlmju medu var karotēm ēst?

Liec rozā brilles -
būs klāt tā vienmēr,
un šķūnis, kā villa rādīsies ērts.
Pats gatavs nolūgties debesis,
lai mūžam virs zemes tāpat paliek viss.

Vari dzīrot, dziedāt
un līksmoties,
pa laikam līdz ūkai pierīties!
Te tomēr ož pasaku pelējums...,
jo jādzīvo šeit un tagad ir mums.


-Tu ar slotu, tāds saskābis?
Neveicas tev?
-Nu vispār – par dzīvi, nu kā lai tev teikt?
-Tak slauki, slauki un nomierinies,
kas nolemts, garām jau nepaies...

-Nu, nu...pienāks laiks...
piešķirs ellē tev drīz
villas atslēgām bezmaksas piedevās
to mistisko akmeni „filozofs”,
un tiks tev... kā viņu tur...eliksīrs.