Pavasara valsis

Pirmajiem pilieniem saulstaros mirdzot
balli marta burvis steidz sākt.
Zvaigznītēm, dzirkstelēm lāstekās vizot
Kristāl-trauslās un kautrīgās.

Viens- div- trīs! Viens- div- trīs! Neapturami,
savu apli laiks valsējot skrien.
Kas tagad apkārt ir taustāms un redzams,
aizlidos, zudīs kā mirklis viens.

Pērnajā zālē jau sniegpulkstenītes
bērna rociņām ziedlapas ver,
apstrīdot to, ka ar kaislīgo deju
maigums kā pastelis nesader.

Valsējot pāri dej’ pavasaris,
mostas dzīvība – pumpuri plaukst.
Atgādinot, ka tas viss reiz jau bija
sapņos un „Mīlestība” to sauc!