Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...vēl

Kad pusnakts debesīs,

Es vēlos Tavās plaukstās degt,

Ar savas mīlestības liesmu priecēt

Sirdi Tavu.

Un kamēr degšu es,

Es dzīvošu.

Ja vēlies sadedzini mani tajās,

Es laimīgs būšu izdegt viss,

Kaut brīdi

Vismīļākajos glāstos pabijis.

Visvairāk nevēlos es savu dzīvi

Bez Tavu roku pieskārieniem

Izniekot.

Tad labāk aizeju es,

Tavam priekam sadegot.

Es atdzimšu,

Lai vēlētos to vēl un vēl.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2019-12-07 11:14 
Riktīgi labs,
 lotuss  2019-12-07 13:33 
Skaisti...
 ZeltaPoga  2019-12-07 13:37 
Ar mīlestības dzeju ir tā - iedod tai mazo pirkstiņu, un tā paņems visu roku :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?