Brīnumu portfelis

Pie kādām durvīm vīrs kāds rindā gaida,
Viņš sevī smīnot reizē visiem smaida.
Tam portfelis no krievu laikiem glīts,
Kas itin drīz taps vaļā atdarīts.

Un nedomās šis vīrs tad ilgi klusēt –
Juks lapu tūkstoši uz visām pusēm.
Tur dzīves memuāri skarbi būs
Par to, kā paciest pasauli un mūs.

Tur gaisa pilis gaisa dārzos celsies,
Kur nogurušie spēku kausos smelsies,
Līdz izraudāts kļūs dvēsles smagais svins.
Sprāgs vaļā pudele, skries ārā džins.

Beigs mocīt rūpes lielas, kreņķi mazi,
Jo nodaļā to atkal sauks par Nazi.
Tiek plecos uzvilkts baltais ķitelis –
Vīrs trakais izrādījies… dakteris.