Ko darīt, ja nenāk vasara

Vēl vakar Stārķi savas ligzdas vija
Un upmalas pilnas ar ļaužiem bija.
vien pagāja mirklis- dedzīgs un īss.
Nu skatos - kas bijis jau pazudis.

Nav magrietu, zemeņu un debesjums klusē.
Pār tuksajām pļavām drūmi mākoņi tusē.
Vien zaķi un stirnas gar mežiem mēdz skriet.
To redzot nāk dullums, laiks piedzeries iet.

Un staigāt līdz aprīlim, varbūt pat maijam.
Ar pusstopu ķešā, bļaujot kā kaija.
Varbūt tad savāks, liks cietumā
Un būšu līdz vasarai siltumā.