Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Kailais cilvēks.

autors: ArtursS [dzejoļi]

Cilvēka sirds kā pret akmeni triecas
Tā sniedzas pret bāku kas izstaro koši
To saulaino taku zem zvaigznēm un mēness
Kur dvēseļu debesis atveras plaši
Mēs paši tur dzīvojam rasā un saulē
Komforta čaulā un baidāmies atzīt
Ka sirds mums ir trausla kā zirnekļa aukla
Kas ziemā mēdz sasalt un vasarā uzplaukt
No jauna.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2019-11-04 11:21
psihodeeliskaas seeniites? :D izlasiiju 2. rindu unj saaku reekt. nebalsaa. kaaC mosh izanalizees turj rakstiito?
straume22	2019-11-04 14:20
"To saulaino taku zem zvaigznēm un mēness Kur dvēseļu debesis atveras plaši Mēs paši tur dzīvojam rasā un saulē Komforta čaulā un baidāmies atzīt" -šis pieņemams. Akmeņus pieminot dzejā, šī doma man ir mazliet neizprotama un saistīta ar ļoti sarežģītu metaforu. Skaidrs ir viens, ka par dzīvi uz takas komforta čaulā, rasā-no agra rīta, saulē -līdz dienasvidum, īpaši nebūtu jāsatraucas tiem, kuriem sirds ir trausla(filozofē)Čaula pasargās... Grozi ka gribi, murgs ir murgs...
klusaisMiileetaajs	2019-11-04 20:24
Izlasīju 2.rindu un aizdomājos par benzīna bāku, kas nejauši aizdegusies. Bļē..!
Maarka_Tvans	2019-11-09 15:07
"Zirnekļa auklai" izturības ziņā mākslīgs analogs vēl nav izgudrots.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!