souvenir

Dzīvoju kā zīdkoka zarā un bez spārniem
virs lido vārnas saknes rok cūkas
kā zīdtārpiņš tinu es dienas
kā garu un smalku
tik trauslu un stipru pavedienu
nodreb mirklis saules starā
notrīs roka
nozib asmens zibens lejup slīdot
un es krītu turot
pēdējās dienas īso pavedienu
. . .

Tu noķer to .. to zīda diedziņu
nu karājos es tik atkarīgs un sabijies
un tik drošs pavedienā vienā
starp tavu acu skatu
un bezdibeni ..

(nu savērpts un ieausts)