Tā nepāriet!
Tā zied ik ziedā
Un smaržo kā liepziedi
Ikvienā mūsu šķērsotā ielā!
Tā neizplēn
Kā pāris ogles dziestošos pelnos!
Tā gruzd mūsu sirdīs
Un vienmēr tur kvēlos!
Tā nepazūd
Mūsu domu maldugunīs...
Tā tajās dzīva sastingst
Un lūdz par mums krūtīs...!