Par mani neskumsti

Par mani neskumsti,
te atkal būšu drīz,
ar cīruļtreļļiem nākšu
pavasarim līdz.

Kā lietus piles nolīšu
no mākoņiem,
un atmirdzēšu tur
ar maija zibeņiem.

Es būšu tava zvaigzne
naktī tumšākā,
un dienā –
debess zilgme skaidrākā.

Es būšu ziemā, pavasarī
vasarā,
un lapā zeltainā,
kad atkal rudens nāks.

Par mani neskumsti
un nelej asaras,
vien atceries –
es allaž būšu klāt.