Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

souvenir

es vienmēr esmu pazinis tevi
tikai nezināju kur esi
vai vispār šajā dzīvē
un kā tevi sauc
klusēja vēji klusēja ziedu zvani
nenodeva tevi
takas un ceļi neveda turp
kamēr nenāci pati un pasauci mani
bez balss tikai ar acīm
(kur tu tik ilgi biji?)
un es zināju — tā esi tu
(nolaižas plaukstu tauriņi manos matos
un mēs ejam mājās)
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2019-06-02 22:47 
Ko tu tā kā..! Tepat oho jau viņu visu laiku varēji satikt. :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?