Bez atlikuma

Mēnesnīcā
kad apskauju tevi,
tu ļaujies it kā
bez valodas būtu,
bet nevajag vārdus,
kad esam tik tuvu,
kad kaislības dzirkstis
jau laužas uz āru.

Tu līgani vijies
ar ķermeni vingru,
lai baudītu mirkli,
kad sajūti otru.
Vēl dziļāk un augstāk,
vēl spēcīgāk, ātrāk!
Es zaudēju prātu,
kad dzirdu šos vārdus.

Kvēl lūpas tik karstas
un skūpstos deg uguns,
kad kaislē tu lūdzies
pat vardarbību.
Ko neprātā vēlies -
pār mani tad valda,
un atdodu sevi
bez atlikuma.