Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Atliek - Mīlestība
Cik spoži gan zvaigznes beidz degt! Auksts Piena Ceļa piens Fascinē tūkstošiem Saules to iet... Smagi ar pagātni dalīties. Bet nebaidos, man tas nav svešs! Gadu krelles un dzīve šī... Mīļi tās līkloči visi nudien - Pieredze, paklupieni. Dziest zvaigznes kā sirdsapziņas, Grimst ticība, cilvēce nīkst. Zinu.. Zvejai tīklu ir izmetis Dievs, Ar akmeņiem nomētāts, nīsts. Pēc tam tiks uz Golgātu iets, Vārsmas putekļos pārvēršot šīs. Zvērēs, mīlējis taču ikviens, Kaut asinīm aizšļakstīts viss... Ceļš – zirnekļa pavediens smalks, Laiku saikne - mūžīga. Tik pazīstams izmestais tīkls - Sāpes, bezdiben’s... Atliek - Mīlestība.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|