Nu nav...

Nu neticu,
ka pieminēs ar labu vārdu
gan skauģi, draugi,
niknie naidnieki,
un tie, kas dzīvot mēdz pie visa gatava
un tie,
kas parādus man atlaida...

Tad labāk paklusēt un vispār aizmirst
to skumju ceļu,
kas mans mūžīgs miers,
ne atstāt tā kā saplīsušus traukus,
vien liekos vārdus,
tukšos skatienus.

Un laikam jau ne elle ir, ne paradīze,
viss notiek te -
uz skaistākās no planētām,
un ticu, nāves nav,
ir tikai cita dzīve,
no zvaigznēm dzisušām
vēl gadu simtiem gaisma plūst...