Skūpsta maigā gaisma

Nav alku un nav iekāres šai mūsu skūpstā,
ne apsēstības murgu
kaisles iespaidā -
šķiet, nemanāmi gaismas staru kūlis silda
no bezgalīgām dzīlēm
tālā Visumā.

Es lūpās jūtu seno gadu simtu garšu,
kā atmiņas
no neredzētām pasaulēm...
un lēnām izkūstu šai ārpasaules krēslā,
šai svētumā,
kam līdzdalīgi paši mēs.

Nu divi pretpoli būs salējušies vienā,
kā melodijā,
kura sen jau aizmirsta...
Ir laiks. kad sen jau nodzisušas visas sveces,
bet skūpsta maigā gaisma
turpinās...