Pilnmēness

autors: IevaKristine [dzejoļi]

Nevaru aizmigt.
Pilnmēness.
Sienas pulkstenis
skaļi tikšķ
un mirkļus tik skaita.

Nevaru aizmigt.
Pilnmēness.
Blakus istabā
meitiņa miegā
čāpstina lūpas.

Nevaru aizmigt.
Pilnmēness.
Mīļais mans gultā
noguris šņākuļo.
Pilnīgi skauž!

Nevaru aizmigt.
Pilnmēness.
It kā pilsēta maza,
bet brīdi pa brīdim
gar logu skaļi
mašīnas aizbrauc.

Nu nevaru aizmigt!
Pilnmēness...
Spoža gaismas taciņa
ielien pa logu un
istabu sudrabā ietin.

Varbūt nevajag gulēt?
Pilnmēness!
Manī runā seno
raganu asins un
sauc lidot vējā!

Eju pie loga
un redzu - jā,
klusām gar mēness
sudraba lodi
ēnas aizslīd...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2019-02-12 21:01
chaapstina luupas?! shitaa irj no taam ze kamedii klab dzejaam,ja?
straume22	2019-02-14 09:14
Pie pilnmēness var staigāt naktī padzerties un citādi, guncUguns neiedegot. Nu, ja naU stipri mākoņainC. Pilnmēness mākoņus šai brīdī mēdz aizdzīt prom(filozofē) -ēnas, protams, ni. Kam jāslīd, tas aizslīd. Vējš tomēr ir cita stihija...Darbiņš pārdomu rosinošs.
Redkoleegjija	2019-02-14 10:11
Straum :) Tev arii laix pieveersties “lielaas” literatuuras kritikai :)
lapsu_aacis	2019-02-14 12:29
straumaacijs jau arii kritizee, daŠkaarjt, ljaunaak parj mani, tiesa, tiem, kuri lasa, kaut kas irj izopereejis to otHaanu, kurjsh atbild parj zemteksta sajeegu.. :DD

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!