Sieviete un Maestro

Tik septiņas notis

Un klavieres vecas

Skaņdarbs tik burvīgs,

Ka neraud pat sveces.

Pie loga stāv vēji

Un pārsteigti spriež,

Kā vienkārši pirksti

Laiku atpakaļ griež

Tā mīļi, maigi viņi raksta,

Uz sejas manas

Savus rakstus,

Es lasu tos,

Ar lūpām tveru,

Katru burtu ,

Zilbi katru,

Ko rakstot sirds

Tiem pirkstiem sniedz.

Es viņu rokrakstu

Tā mīlu,

Vēl tikai lūdzu kādu mirkli

Tiem manai sirdij

Laimes sniegt.