Pārdomu laiks

Ozola lapas guļ ar liepu trauslajām lapām,
Egļu skujas iespraucas pa vidu.
Lūk, rudenī viss pasaulē savāda tapa
Kopā sagūlušās visdažādākās lapas.

Ko viņām vajag? kāpēc tās kopā gulst?
Jūlija vidū apses drebēja , kļavas kautrējās,
Vitola lapas kā vienmēr sēroja.
Skatos uz visām un prāts mans mulst:
Svingojošs vējiņš plikzarus krata,
Lapas krīt citām virsū..
Tādas lielas un kautras pēc skata,
Vērojot viņas, savādas domas dzimst prātā.