Bet katrs pats

Bet katrs piedzimst,
dzīvo, nomirst pats,
kaut gribas,
lai tam blakus dzimtu,
kas dzīvo, nomirst
līdz ar viņu,
kā pusdienojot -
ja tu ēd viens pats,
tas nav tik tīkami
un gribas
blakus citus ēdam,
lai dzirdēt
traukus, karotes
un nažus šķindam,
un lai kāds slavētu -
cik garšīgs viss,
un smaidītu
tāpat kā tu...

Nu tā mēs veidoti,
ka gribam pulcēties,
pa ielām iet,
un reizē likties dusā,
lai kopā aizmigtu
bez tauru skaņām...
klusot...