dzejolis par neko

par visu padomāt
un par neko
neko
kāds pārāk skaisti iesaiņo
un iemaina
pret dzīvi vienīgo
kā stikla krellītes
pret zeltu

nekas tik dārgs
vai mūsu dzīves lētas
jau vekselis ir
bērnu bērniem sarakstīts
neko
kā veiksmes stāstu stāsta
nekas ir tas
kas gaidāms rīt

neko
jau vairāk arī nenodarīt
kā mātes miesās
manī mājo miers
var sabrukt pasaule šī
rīt vai parīt
es jaunā dzimšu
jauns un tīrs