Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

souvenir

vēl daži jasmīna zari
vēlīnus ziedus
pret debesīm kliedz
ziedlapiņas klāj zemi un dzeltē
līdz izzūd saules nokautajā zālē
kā pamesta sieva
lēnu dziest vasaras diena
sakļaujas klusumā un viena
bez pēdām pazūdot tajā kas vakar

debesis slinki maina krāsu
un ar viegli trīcošu roku
izkaisa zvaigznes un pakar
mazliet sadilušu un tādu kā netīru
mēnesi

viss norimis
pasaules kņada un jūra
nedzirdama
kā nebūt te bet citur

***

domas lēnas
te un visur
Viedokļi par dzejoli
 Chemodaans  2018-07-08 18:44 
Izklausās sāpīgi. Cik sen rakstat?
 GedertsPiebriedis  2018-07-11 16:44 
Dzejnieks savā darbā atzīst, ka domā pārāk lēni un tāpēc ne vienmēr spēj izsekot
debesu spīdekļu mijiedarbības sakarībām un to patiesajiem mērķiem.
 straume22  2018-07-14 19:30 
Jūra un ziedlapiņas. Jādomā lēnāk visur.
 kisindzera  2018-07-22 22:33 
Vairāk līdzinās tēlainai esejai, bet ne dzejai
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?