Brūklenes

Mellenes, mellenes nebriest- vēl zaļas.
Kazenes, kazenes pamazām dīgst.
Pa mežu staigā Brūkleņu vecis,
Līdz sūnām saliecies līks.

Tas nemeklē ogas, tas nemeklē mizas,
Viņš gaida zemenes pirmās.
No augšas priežu čiekuri gāžas
Krīt vecīša dižbārdā sirmā.

Nāk pretim jaunuve, groziņu rokā
Un nazis kā bārddzinei ass.
Kur sēnes? kur dižbekas klusajā mežā?
Tā dusmīgi Brūkleņu vecītim pras.

Kāp augšā ,meitēn, augstajā priedē.
Tur acis tev rādīs mežmalu tālu.
Nav laika ar tevi ilgstoši pļurkstēt
Es mežos meklēju pasaulei galu.